Bioloģiskas melnās lēcas

Melnās lēcas (Lens culinaris) Eiropā ienāca tūkstošiem gadu sen – to vēsture sniedzas līdz neolīta laikmetam. Tiek uzskatīts, ka šie pākšaugi sāka tikt audzēti vairāk nekā pirms 8000 gadiem Tuvajos Austrumos, un vēlāk, attīstoties agrīnai lauksaimniecībai, tie izplatījās Vidusjūras reģionā. Ar pirmajām migrācijām un tirdzniecības ceļiem lēcas sasniedza Grieķiju, Itāliju un vēlāk arī pārējo Eiropu. Lai gan tradicionāli tika audzētas plašāk pazīstamas brūnās vai zaļganās lēcu šķirnes, melnās lēcas Eiropā kļuva populāras vēlāk, īpaši mūsdienās, pateicoties to izcilajai uzturvērtībai, garšai un estētiskajam izskatam.

Mūsdienās tās augstu vērtē veselīga uztura piekritēji un gardēžu ēdienu veidotāji visā Eiropā. Pateicoties maigajai garšai un stingrajai struktūrai, tās lieliski der salātiem, sautējumiem, zupām vai kā piedeva. Lai tās pagatavotu, pietiek tās noskalot un vārīt ūdenī vai buljonā proporcijā 2:1 (divreiz vairāk šķidruma nekā lēcu) aptuveni 20–25 minūtes, līdz tās kļūst mīkstas, bet nesadalās. Vārīšanas laiks var atšķirties atkarībā no tā, kādam nolūkam lēcas tiek izmantotas – salātiem vai biezenim.

Ieteicams melnās lēcas iemērcēt uz 2–4 stundām – tas vēl vairāk saīsinās vārīšanas laiku un var uzlabot to sagremojamību.

PIEZĪME. Šeit sniegtā informācija nav interpretējama kā ārstēšanas vai citu ar veselību saistītu jautājumu risināšanas ieteikums. Aicinām veselības jomā saistītus lēmumus pieņemt individuāli, izvērtējot dažādus informācijas avotus.